Mana pirmā kajaku ekspedīcija
Par Lūzumpunkts komandas kajaku ekspedīciju stāsta mūsu laivu instruktors un ūdens pasākumu vadītājs Artis Blūms.
Lai bilde būtu skaidrāka, tad īsumā par mani.
Jau sešas vasaras esmu aizvadījis piedzīvojumu organizācijā Lūzumpunkts, precīzāk, Rīgas laivās - sākot no laivu nomas līdz laivu braucienu organizēšanai un vadīšanai. Pēdējo sezonu laikā vairāk koncentrējos uz jūras kajakiem, jo tie ir daudz dinamiskāki un izaicinošāki. Šobrīd varu droši teikt, ka laivošana kā darbs ir kļuvis par manu hobiju un piedzīvojumu meklēšanas veidu.
Tā nu pēdējos 2 gadus man bija liela vēlēšanās piedalīties kādā vairāku dienu kajaku braucienā. Pagājušā gada rudenī kopā ar Lūzumpunkts kolēģiem to apņēmāmies darīt. Es, protams, par to biju ļoti priecīgs.
Lūzumpunkts kajaku ekspedīcija
Par ekspedīcijas galamērķi izvēlējāmies Somijas Kolovesi un Linnansaari nacionālos parkus. Kādēļ tieši šeit? Apsvērām šādus faktorus: nokļūšana, nakšņošanas iespējas un dabas skaistums.
Esam 12 cilvēku kompānija. Lielākā daļa ir pieredzējuši braucēji, kuri iepriekš devušies vairākos vienas vai vairāku dienu laivošanas pasākumos, bet ir arī daļa ar pavisam mazu pieredzi, kas braucienu padara interesantāku, bet ne mazāk baudāmu vai sarežģītāku.
Pirms došanās ceļā esam izplānojuši visas ēdienreizes un nopirkuši pārtiku, kā arī pārbaudījuši laivošanas un nakšņošanas inventāru.
Dodamies ceļā. Maršruts: Rīga - Tallina - Helsinki - Käkövesi. Daļa grupas dodas ceļā ar diviem busiem, kuros atrodas viss ekipējums un tiek vesta laivu piekabe. Gandrīz abi busiņi paspēj uz norunāto prāmi Tallinā. Tā kā mums patīk piedzīvojumi, viens busiņš paliek gaidīt nākamo prāmi. Tikmēr es un vēl trīs kolēģi - darba ļaudis - piektdienas vakarā lidojam uz Helsinkiem, kur mūs sagaida viens no busiņiem. Lidojums, protams, ir nesalīdzināmi patīkamāks nekā braukšana busā. Esam veiksmīgi satikuši daļu kolēģu un turpinām 5h ceļu uz norunāto starta vietu - Käkövesi.
6 dienu kajaku ekspedīcija
Ierodamies starta vietā plkst. ~ 01.30. Šeit slejam teltis un nakšņojam. Kuriem ir vairāk spēka, vēl neilgu laiku sildās pie ugunskura, bet es esmu diezgan beigts un eju gulēt.
Pamostoties no rīta uzzinu, ka ~2-3h vēlāk mums ir pievienojusies arī atlikusī kolēģu grupa, un esam pilnā sastāvā.
Pirmā diena 17.09., distance 8,5 km
Esam modušies ar skatu uz milzīgo Käkövesi ezeru, brokastojam un sākas, manuprāt, piedzīvojuma grūtākais uzdevums - inventāra un ēdiena sadalīšana un salikšana laivās. Pāris stundu laikā to esam izdarījuši - padsmit cilvēkiem paņemt nakšņošanai, ēšanai nepieciešamo uz 6 dienām šķiet ļoti izaicinoši.
Lasītājiem jāņem vēra, ka ēdam daudz un labi, kas, protams, uzlaboja kopējo noskaņu. Paēdis cilvēks - laimīgs cilvēks! :)
Mūsu brauciena mērķis ir pabūt kopā ar kolēģiem, baudot to, kas mums patīk - daba! Kilometri vai pavadītās stundas kajakos šoreiz nav svarīgākais.
Atgriežoties pie inventāra pakošanas. Visu esam salikuši ūdens drošos maisos, laivas ir sakārtotas, varam laisties ūdenī. Kamēr tiekam līdz ūdenim, saprotam ka katrs no mums "pakošanos" ir uztvēris dažādi, jo daļa no laivām ir knapi pakustināmas (smagas).
Pirmā diena paiet nesteidzīgi, noairējam lēnā garā 8,5 km. Pamazām aprodam ar smagajām laivām, kā arī saprotam grupas dinamiku uz ūdens. Labā ziņa ir tā, ka laikapstākļi ir pateicīgi un brauciens ir sācies bez lieka stresa.
Pirmie iespaidi ir ļoti patīkami - uzreiz piezogas tā "pazust" sajūta. Tu apzinies, ka tev ir viss nepieciešamais, lai izdzīvotu, ir aptuvenais plāns, kur nokļūt pēc pāris dienām, un tas arī viss, kas šobrīd ir nepieciešams.
Grupā bijām sadalījuši atbildības un pienākumus. Mums bija atbildīgie par pārtiku, laivu ekipējuma nodrošināšanu un pārbaudīšanu, dzīvošanas un gatavošanas ekipējumu, kā arī navigācijas grupa. Mūsu plāns bija vadīties pēc situācijas, navigācijas komanda ir tā, kas pieņem lēmumu, kur un cik daudz airēt.
Ūdens ir mierīgs, mazliet spīd saulīte. Rāmu garu slīdam gar dažādu izmēru salām un klintīm, uz kuru viegli pelēkzilā fona izceļas mūsu krāsainie kajaki.
Vēl pirms došanās ceļā kolēģi nolēma, ka jāizmanto iespēja un brauciena laikā jāpamakšķerē. Tika iegādātas vairākas makšķerēšanas atļaujas, un arī makšķeres bija gana daudz. Man tas šķita mazliet smieklīgi, jo mēs taču braucam airēt, nevis makšķerēt, bet par to pastāstīšu vairāk mazliet vēlāk...
Sasniedzam pirmo nakšņošanas vietu, kas ir lieliska. Lieliska tādēļ, ka šeit ir iekārtota nakšņošanas nometne ar teltšu un ugunskura vietām, sausu malku šķūnītī un labierīcībām. Tas viss "nekurienes" vidū, kādas salas nostūrī. Visas nakšņošanas vietas ir brīvi pieejamas un atzīmētas parka kartē. Tādu vietu ir gana daudz, un mūsu turpmākais maršruts tiek plānots, lai katras dienas beigās mēs tur nokļūtu.
Uz Somiju esam devušies nesezonā, un nevienā no plānotajām nakšņošanas vietām nesatikām citus atpūtniekus. Visu piecu dienu laikā diži daudz dzīvu radību - ne cilvēku, ne zvēru - neredzējām.
Otrā diena 18.09., distance 13 km
Ir pienākusi otrā diena. Rīts ir mazliet apmācies un miglains. Tieši gar mūsu nometni, iznirstot no biezās miglas, nobrauc motorlaiva. Tā arī bija vienīgā, ko redzējām uz ūdens mūsu braucienā.
Rīts ir nesteidzīgs un rāms, tāpēc nolemju aizņemties makšķeri un meditatīvos nolūkos pamētāt spiningu... No tā nav nekādas jēgas, jo zivs netika noķerta. Bet jāatzīst, rīts bija patīkams. Grupa ir modusies un ēdusi. Krāmējamies, un pirms desmitiem esam ūdenī. Ķermenis jau palēnām sāk adaptēties airēšanai un sēdēšanai laivā 5-6 h. Arī šodien nesteidzīgi virzāmies uz priekšu. Kā jau minēju iepriekš, plāns nav savākt "visus" km, tāpēc esmu piesavinājies no rīta aizlienēto spiningu un turpinu to izmantot arī uz ūdens.
12 dalībnieku kompānijā temps ir diezgan mērens, bet šķiet, ka neviens tam ļoti nepretojas, un visi izbauda šo mieru uz ūdens. Kādā mirklī gan sagribas airi pakustināt mazliet ašāk un pamukt no kopējās burzmas, bet visi turamies redzes lokā, un lieku satraukumu nav.
Otrā diena iet uz beigām, un lēnu garu tuvojamies nākamai nometnes vietai - tā ekipēta tikpat labi kā pirmā.
Kādam pēc pirmajām divām dienām piezadzies viegls nogurums un stīvums no airēšanas, bet kopumā visi apmierināti. Vakars tiek pavadīts pie ugunskura, gatavojot un pārrunājot sezonā piedzīvoto. Pie manis vēl joprojām ir makšķerkāts, un esmu to nolēmis likt lietā - ir ienākusi informācija, ka parks esot ļoti populārs makšķernieku vidū un zivju tur netrūkstot... it kā! 😂
Ierastie vakara rituāli ir nemainīgi – teltis, vakariņas, pasēdēšana pie ugunskura. Taču jaunums ir tas, ka šīs dienas "zaudēto km" dēļ nākamā būs "maucam" diena - plānā ir ap 30 km, tādēļ brokastis būs agrāk, ašāk, lai jau 8.00 būtu ūdenī.
Trešā diena 19.09., distance 36 km
Pienākot nākamajam rītam, viss ir kā plānots - 9.00 esam uz ūdens... 😂
Saprotot, ka 30 km kādam ir izaicinājums, esam optimizējuši laivās esošo inventāru +/- līdzvērtīgi spēku esamībai, un visi esam gatavi šīs dienas cīņai.
Diena izrādās gana pateicīga, un liekus šķēršļus mums neliek. Izlaižam arī ierasti garās pusdienas - mazliet iekožam uz ūdens, lai vēl saules gaismā nonāktu finišā.
Ceturtā diena 20.09., distance 16 km
Diemžēl vai par laimi nākamā diena ir pienākusi ar mazliet spēcīgākām vēja brāzmām un nelielu lietus piedevu. Kopējo noskaņojumu tas, protams, mazliet pasliktina. Brāzmas 9-10 m/s pieredzējušajiem nav nekas satraucošs, taču mazāk pieredzējušiem rada zināmas bažas. Raizes ir pamatotas, jo plānā ir padsmit km un laivas joprojām ir gana smagas...
Pirms kāpjam ūdenī, vienojamies par galamērķi un izrunājam, ar ko kopā turamies uz ūdens.
No sākuma viļņi šķiet lieli, taču drīz vējš rimstas, un navigācijas komanda mūs veiksmīgi izved aizvējos gar salām. “Drāma” vairs nav tik liela. Esam mazliet slapjāki, nosalušāki, kāds ir mazliet vairāk izbijies, bet tas viss piederas pie piedzīvojuma.
Mūsu navigācijas komanda bija "aizmirsusi" mūs painformēt, ka finišā mūs visus gaida nevis ierastais meža kempings un ugunskurs, bet balti palagi, smalkas vakariņas restorānā un pirts! Varam ižzaut samirkušo inventāru, mazliet aptūsties un kārtīgi izgulēties.
Piektā diena 21.09., distance 18 km
Man jāatzīstas, ka nākamjā rītā pēc siltas gultas iekštelpās, ir jāsaņemas, lai iekāptu atpakaļ laivā. Četru dienu laikā laivās tā rutīna bija jau iegājusies. Tomēr atpūta siltumā mūsu kopējo noskaņojumu ir uzlabojusi.
Rīts ir nesteidzīgs, jo brokastīs nav ugunskura putra, bet smalks zviedru galds. Piektās dienas distance ir mazāka nekā iepriekšējā dienā (kas, izrādās, nemaz nesagādāja grūtības).
Apzinoties, ka šeit būsim tikai vienu diennakti, sākam skumt, ka piedzīvojums iet uz beigām. Protams, visas dienas garumā spiningu turēju rokās tikpat ilgi kā airi, bet vēl joprojām bez panākumiem makšķerēšanā.
Mūsu noslēdzošajai naktij esam atraduši lielisku apmetnes vietu, kur ieturam brīnišķīgas vakariņas no visa, kas palicis pāri, un beidzot tas notiek!
Mums ir noķerta viena pietiekami liela zivs - ālants! To uzgrillējam uz uguns un turpinām pārrunāt aktuālos notikumus.
Mani tomēr neliek mierā, ka šo visu dienu laikā pašam nav izdevies noķert nevinu zivi, tāpēc līdz tumsai blandos gar salu un nebeidzu brīnīties par plašumiem visapkārt. Saprotot, ka ir atlikusi vēl tikai viena diena, esmu apņēmības pilns no rīta celties pirms saullēkta un makšķerēt. Tā arī daru.
Sestā diena 22.09., distance 12,5 km
No rīta esam divi, kas vēl cer ko noķert. Šoreiz šai lietai pieeju nopietni un uzlieku citu vizulīti, kas acīmredzot ir panākumu atslēga.
Ir!! Zivs noķerta! Tas ir asaris, kas ir mazliet lielāks, lai to atdotu kaķim... Man par to prieks. Zivs, protams, tiek ielaista atpakaļ ezerā, bet es jūtos darbiņu padarījis.
Mums par prieku noslēdzošā diena uz ūdens ir viena no siltākajām un principā bezvēja, kas ļauj mums pilnībā izbaudīt slīdēšanu pa ūdens "spoguli". Tuvojoties finišam, nevaram beigt priecāties par laikapstākļiem gan braucienā kopumā, gan noslēdzošajā dienā - ūdens ir pilnīgi mierīgs.
Tā kā mums priekšā vēl inventāra krāmēšana, ceļš uz lidostu, mērķis ir skaidri zināms - pulksten 15.00 ir jābūt krastā. Šodien atļaujamies mazliet sadalīties, jo daži grib ātrāk tikt uz sauszemes, bet dažiem ir žēl, ka šis viss ir beidzies, tāpēc nesteidzīgi virzāmies uz krastu. Spinings tiek izmantots maksimāli, taču tas vairs nav tas - sajūta, ka zivs ir uz āķa, ir bijusi.
Skaidrībai - pēdējoreiz tik daudz makšķerējis biju 15 gadus atpakaļ, un noteikti neesmu ar makšķerēšanu uz “tu”.
Brauciens ir noslēdzies. Viss ir bijis veiksmīgi un bez starpgadījumiem vai pārdzīvojumiem.
Šis ceļojums noteikti bija, tas ko gribēju. Nekas manī nerada lielāku mieru, kā slīdēt pa ūdens virsmu, zinot, ka man ir viss nepieciešamais. Visu braucienu mani nepameta tā atklājēja sajūta - tu neej pa iestaigātu taku, tev īsti nav norāžu. Šķiet, ka tu savā laivā esi pirmais un vienīgais, kas šeit ir airējis, un tu pats vari izvēlēties kur un kā doties. Tu vari noairēt tuvu milzīgai klintij ar skaistiem egļu kokiem vai turēties plaša ezera vidū, kur neviens netraucē. Tu vari siltā, saulainā dienā nesteidzīgi pametāt makšķeri vai tomēr spēcīgā pretvējā un lielos viļņos sekot līdzi katrai savai kustībai un vilnim, lai neapgāztu laivu. Tā laikam ir tā burvība, kas pie tevis atnāk, esot tur, Somijas ezeros, ilgāku laiku.
P.S. Jau drīz atsāksim ierastos kajaku treniņus darba dienu vakaros, kā arī seko līdzi mūsu mini piedzīvojumiem un plānotajiem laivu izbraucieniem.
Tiekamies uz ūdens!
Artis